Finanses

Finanses –  visu naudas līdzekļu kopums, kas pieder valstij, uzņēmumiem, jebkurai fiziskas/juridiskas personas izmanto ierobežotos resursus, laika gaitā. Kā arī finanses ir mācība par naudas resursu izvietošanu laikā. ¹Ir divas galvenās iezīmes, kas atšķir finansu lēmumus no citiem resursu izvietošanas lēmumiem, proti, finansu lēmumu izmaksas un ienākumi ir:

· izstiepti laikā (ieguldījuma efektivitāti varēs novērtēt tikai pēc ieguldījuma perioda beigām);

· to atdeves izdevīgums nav precīzi prognozējams, t.i. pat lēmuma pieņēmējs nezina patieso gala rezultātu (ir pārāk sarežģīti prognozēt).² Lai varētu pielietot finansu teorijas rīkus un novērot sakarības ir jāpastāv tā sauktajai finansu sistēmai. Tiek piedāvāta šāda finansu sistēmu definīcija - finansu sistēma ir tirgu un citu institūciju kopums, koros tiek slēgti finansu darījumi un kuros tiek izvērtēti finansu aktīvi un pasīvi.³ Finansu tirgus ir vieta vai mehānisms, ar kuras palīdzību tiek noteikta aktīvu cena. Tirgus galvēnais uzdevums ir nodrošināt likviditāti, un samazināt pakalpojumu izmaksas.

Tirgus

Deficīts

Pārpalikums

Starpnieki

 

1. Att. Naudas plūsma⁴

Naudas plūsma norisinas tad, kad vienām uzņēmumam veidojas pārpalikums, kuram naudas daudzumam ir daudz un cilveki vēlās un var ieguldīt naudu citā vietā, un tātad vai nu ar stārpnieku vai ritgus palīdzību var pārvietot naudu un nodot tam, kas trūksts naudas. Finanses: atspoguļo finansu attiecības starp diviem subjektiem (viens ir valsts), vienam no subjektiem ir lielākas pilnvaras, mērķis – valsts naudas līdzekļu fonda (budžeta) izveidošana. Visas finanses var iedalīt: sabiedriskās – valsts finanses un citu sabiedrību finanses, privātās – abām ar vismazākajiem līdzekļiem jāsasniedz labi rezultāti. Finanses – naudas attiecības grupa, ko valsts organizē valsts naudas līdzekļu fonda izveidošanai, ali realizētu sociālekonomisko uzdevumu. Finansu teorija sastāda sistēmu, kas palīdz mums izvērtēt kā visefektīvāk saimniekot un veikt lēmumus. Finansu teorijā vienmēr pastāv vismaz divi varianti. Finansu teorija analizē kādā veidā un vai vispār kaut ko darīt. Ja lēmums ir pieņemts par labu darīšanai - tiek veikta analīze par to kā realizēt savu lēmumu.

Finansu sistēmas 6 galvenās funkcijas:

1. Nodrošināt finansu resursu plūsmu laikā, starp nozarēm un starp valstīm. Latvijā visvieglāk ir nopelnīt nekustamā īpašuma tirgū, tādēļ tur nokļūst visvairāk līdzekļu;

2. Nodrošināt ar iespēju pārvaldīt riskus - iespēja novērtēt vai visus līdzekļus ieguldīt nekustamajā īpašumā vai, piemēram, neriskēt un ielikt līdzekļus obligācijās;

3. Nodrošināt veidu kā  pārskaitīt resursus, lai veicinātu tirdzniecību - iespēja maksāt izmantojot preču pavadzīmi, vai ar kredītu palīdzību - to nodrošina finansu sistēma;

4. Nodrošināt ar mehānismu, kas ļauj apvienot līdzekļus un pārvaldīt īpašumtiesības uzņēmumos - ja ir biznesa projekts, bet nav pietiekami naudas lai realizētu to - finansu sistēma dod iespēja piesaistīt vēl citu intereses, savienot līdzekļus un realizēt projektu, piemēram, akciju sabiedrību veidā;

5. Nodrošināt tirgus dalībniekus ar informāciju, kas ļauj pieņemt decentralizētus lēmumus dažādās ekonomikas nozares ir viena no svarīgākajām finansu sistēmas funkcijām - nodrošināšana ar informāciju, jo ja tās nebūs, būs ļoti grūti pieņemt pareizus lēmumus, tādēļ, lai to nodrošinātu, piemēram, uzņēmumi, kas grib piesaistīt līdzekļus no citiem - piemēram akciju sabiedrības - nepārtraukti rīko auditus un pārbaudītie dati kļūst pieejami visiem;

6. Nodrošināt risinājumu, lai tiktu galā ar iniciatīvas problēmu, kad viena darījuma iesaistīta puse ir labāk informēta par otro, vai arī gadījumā, kad viena puse pilnvaro otru slēgt darījumus savā vārdā.⁵ Būtībā akcionārs izmanto 4. funkciju - tiek apvienoti līdzekļu un kaut kas notiek, līdzekļi tiek ieguldīti un pretī tiek saņemtas akcijas, realitātē vienmēr būs pilnvarotais, kas zinās vairāk informācijas, piemērām, uzņēmuma vadītājs, jeb boss. Finansu tirgus ar likumdošanu mēģina sakārtot situāciju, ka visiem tirgus dalībniekiem ir vienāda informācija, taču, ja kādam ir pieejama papildinformācija, tad viņa iespējas rīkoties ir ierobežotas. Tāpat kā konkursu rīkotāji un to ģimenes locekļi nav pieļauti piedalīties. ⁶ Finansu starpnieki, infrastruktūra un regulēšana.

Finanšu tirgus ļauj funkcionēt tā saucamiem starpniekiem. Ir šāda veida finansu starpnieki: ieguldījumu sabiedrības un fondi;  komercbankas; finanšu kompānijas; apdrošināšanas kompānijas; aizdevumu sabiedrības.

Finansu starpnieki ir nepieciešami, jo katram darījumam neizbēgami pastāv tā izmaksas. Otrs būtisks iemesls, kādēļ ir nepieciešami finansu starpnieki ir tas, ka tirgū pastāv asimetriska informācija - t.i., viena no darījumā iesaistītajām pusēm ir labāk informēta nekā otra.⁷ Galvēnie finansu tirgus starpnieku veidi ir kredītiestādes- bankas, kredītsabiedrības; krājinstitūcijas – apdrošināšanas un pensiju fondi un ieguldījumu starpnieki.

Finansu starpnieku funkcijas:

· uzticība un galvojums labas slavas dēļ;

· riska absorbēšana, samazināšana, sadalīšana;

· instrumenti dzēšanas termiņa izmainīšanai;

· nelikvīdu aktīvu pārvēršana likvīdos pasīvos;

· izmaksu samazināšana, absorbēšana.⁸

Valsts un starpvalstu organizācijas.

Valsts regulē finansu tirgus un finansu starpniekus trīs galveno iemeslu dēļ:

1. lai palielinātu investoriem pieejamās informācijas daudzumu;

2. lai nodrošinātu finansu sistēmas veselīgumu un;

3. lai uzlabotu valsts kontroli par monetāro politiku.

Valsts regulēšana sevī  ietver: informācijas izpaušanas sabiedrībai paredzoša likumdošana, ierobežojumi finansu darbības sākšanai, ierobežojumi finansu darbībai pieejamiem aktīviem, depozītu apdrošināšana, rezervju esamības kontrolēšana un procentu likmju noteikšana.⁹

Lai nodrošinātu efektīvu uzņēmumu aktīvu pārvaldību un uzlabotu naudas plūsmu, uzņēmumi izstrādā kredītpolitikas procedūras, ko nosaka kredītmenedžments. Finanses ir praktiska zinātne. Tās atziņas tiek izmantotas reālā uzņēmējdarbībā. Lai tas viss darbotos ir nepieciešama shēma vai mehānisms, kas saistīs pētāmos objektus.¹⁰ Tiek dota šāda definīcija - finansu tirgus ir vieta vai mehānisms ar kuras/kura palīdzību tiek noteikta finansu aktīvu cena. Ir sastopami valsts un starptautīskās organizācijas, piemēram, Latvijā tie ir finanšu ministrīja, valsts kase, latvijas banka, Latvijas garantiju aģentūra un Latvijas investīcīju aģentūra. Kā arī starptautīskas orgānizācijas- tie ir Starptautīskais valūtu fonds, Pasaules banka, Eiropas rekonstrūkcija un attīstības banka un Eiropas investīciu banka.¹¹

¹ 1 Lekcijas materiāli 2.lpp. skatīts 16.06.2012

² Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998, p. 2

³  Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 - p. 22

⁴ 1 Lekcijas materiāli 4.lpp. skatīts 16.06.2012

⁵ 1 Lekcijas materiāli 6.lpp. skatīts 16.06.2012

⁶ Ritter L.S., Silber W.I., Udell G.F., Principles of Money, Banking and Financial Markets. 1996 - p. 24

⁷ Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 - p. 37

⁸ 1 Lekcijas materiāli 14.lpp. skatīts 16.06.2012

⁹ Mishkin. F.S., The Economics of Money, Banking and Financial Markets. 1997 - p. 47

¹⁰ Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 - p. 20

¹¹ 1 Lekcijas materiāli 20.lpp. skatīts 16.06.2012