Līzinga tirgus attīstība Latvijā

Pie finanšu līzinga objektiem pieskaitāms nekustamais īpašums (zemes, ēkas un būves), kā arī ražošanas iekārtas, autotransports, datori un biroju aprīkojums. Priekšroka tiek dota jaunām iekārtām, automobiļiem utt., morāli un fiziski novecojušās tehnikas iegādei līzinga kompānijas līdzekļus piešķir nelabprāt.

Galvenā atšķirība no operatīvā līzinga ir tā, ka līzinga termiņa beigās objekts nonāks klienta īpašumā un tiks pārreģistrēts uz klienta vārda. Finanšu līzings ir populārākais no līzinga veidiem. Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuri vēlas iegūt līzinga objektu savā īpašumā un lietot to ilgi. Salīdzinot ar operatīvo līzingu, par šo līzingu nāksies maksāt lielākus ikmēneša maksājumus [12, 201.lpp.].

 

Atgriezeniskais līzings

Atgriezeniskais līzings ir finanšu līzinga paveids. Šajā gadījumā līzinga objekta īpašnieks sākotnēji ir līzinga ņēmējs. Objekts tiek pārdots līzinga devējam, bet pēc tam atpirkts, veicot pakāpeniskus maksājumus. Tādā veidā iespējams iegūt reālu apgrozāmo līdzekļu papildinājumu. Tas ir arī izdevīgāk, nekā ieķīlāt objektu, jo šajā gadījumā notiek īpašumtiesību pāreja un tādējādi lielākas ir apgrozāmās summas.

Pircēji parasti ir komercbankas, investīcijas, apdrošināšanas vai līzinga kompānijas. Pēc būtības investors kreditē bijušo iekārtas īpašnieku, nodrošinot kredītu ar īpašuma tiesībām uz šo iekārtu. Šādas operācijas bieži vien veicamas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ar mērķi stabilizēt uzņēmumu finansiālo stāvokli.

Atgriezeniska līzinga gadījumā iegūst abas puses. Līzinga ņēmējs var veiksmīgi ar peļņu izmantot jaunas iekārtas. Viņu bilancē ir aktīvi un arī kredītoru parāds. Parastā kredīta gadījumā bilancē būtu tikai parāds. Līzinga devējs arī ir vinnējis – viņš par cenu, zemāko nekā tirgus vērtība, iegādājās jaunas iekārtas, kas nepieciešamas līzinga ņēmējam un kuras nomnieks izpērks pēc pilnas vērtības.

Starpība, kas ir starp iegādes un izpirkuma cenu ir līzinga dēvēja ienākumi, kuri nosakāmi kā diskonta procents. Atgriezeniska līzinga termiņš turpinās ne vienu vien gadu, bet taču parasti tas ir īsāks nekā finašu līzinga termiņš [6].

Atgriezeniska līzinga līgums pieprasa nosvērto pieeju un pēc būtības ir vairāk riskants, nekā banku kredīts. Šīs risks var būt kompensēts ar līdzekļu iegūšanas vienkāršību, nodokļu ekonomiju un ar to, ka tas ir vienkārši lētāks. Taču izvēlēties, kas ir svarīgāks- miers vai ekonomija, uzņēmumiem nāksies pašiem.

 

Pilna servisa līzings

Šajā gadījumā klients saņem lietošanā ne tikai līzinga objektu, bet izmanto vēl citas līzinga devēja piedāvātās priekšrocības. Līzinga devējs klienta vietā veic obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, KASKO apdrošināšanu, vadītāja un pasažieru apdrošināšanu, automašīnas reģistrēšanu CSDD, sedz ikgadējās transporta līdzekļa nodevas un tehniskās apskates izmaksas, regulāri rūpējas par spēkrata apkopi visa perioda laikā, nodrošina automašīnas transportēšanu uz/no servisiem, nodrošina transportlīdzekli ar ziemas riepu komplektu. Izmaksas, kas rodas, izmantojot papildus atrunātos pakalpojumus, klients apmaksā pakāpeniski, tās tiek pievienotas ikmēneša līzinga maksājumam. Kaut arī pilna servisa līzinga mēneša maksājums ir lielāks par finanšu un operatīvā līzinga maksājumiem, tas piedāvā virkni ērtību [8].

• Precīzi plānoti automašīnas uzturēšanas ikmēneša izdevumi, tai skaitā mainīgie izdevumi noteiktā laika periodā;
• Fiksēta attiecīgā pakalpojuma cena, kas ir nemainīga pat inflācijas apstākļos;
• Droša un kvalitatīva automašīna ar garantiju;
• Vienmēr savlaicīgi apdrošināta automašīna;
• Apdrošināšanas atlīdzības saņemšana maksimāli īsā termiņā;
• Aiztaupīts laiks un raizes par riepu maiņu;
• Tehnisko apskašu un tehnisko apkopju veikšana noteiktajos termiņos;
• Palīdzība apdrošināšanas gadījumu risināšanā.

Latvijas tirgū kopš 2005. gada darbojas SIA Pilna Servisa Līzings un piedāvā pilna servisa līzinga pakalpojumu kopumu [8]. Šobrīd pakalpojumus izmanto valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un privātpersonas – kopskaitā ta apkalpo vairāk nekā 800 automašīnas. Šī uzņēmuma pamatmērķis – izprast klienta vajadzības un nodrošināt korporatīvu apkalpošanas stilu, ņemot vērā katra uzņēmuma nozares specifiku.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Līzinga darījumu vēsture un attīstība pasaulē un Latvijā
1. Līzinga attīstības tendences pasaulē

 

Šī nodaļa veltīta līzinga darījumu attīstības vēsturei pasaulē un Latvijā. Pasaule līzingu izmanto jau no seniem laikiem, bet Latvijai šīs finansējuma veids ir diezgan jauns. Galvena uzmanība otrajā nodaļā tiek pievērsta tieši Latvijas līzinga vēsturei, attīstībai un perspektīvām.

Uzlabojoties valsts ekonomiskajam stāvoklim un pieaugot cilvēku maksātspējai, līzinga pakalpojumi iegūst aizvien lielāku popularitāti. Šobrīd ir vērojamas pozitīvas attīstības tendences pasaules līzinga tirgū.

Jau pirms mūsu ēras senajā Šūmera valstī izmantoja līzingu, kurā  pamatideja bija īpašuma izmantošana, kas nav lietotāja īpašumā.

Uzskata, ka vārdu līzings sāka lietot pagājušajā gadsimta, kad 1877. gadā telefonu kompānija Bell pieņema lēmumu iznomāt telefonus, nevis tos pārdot [2, 14lpp.].

Pirmas līzinga sabiedrības izveidošana deva galveno impulsu līzinga attīstībai. To dibināja 1952. gadā Sanfrancisko amerikāņu kompānija United States Leasing Corporation. Tādēļ ASV kļuva par dzimteni jaunajam uzņēmējdarbības veidam [2, 15lpp.]. Mūsdienās par lielāko amerikāņu līzinga kompāniju var nosaukt Bank Amerilease Group, Considar Corp.

Lielu ieguldījumu līzinga regulēšanā ir devusi starptautiskā līzinga asociācija LEASEUROPE, kura ar aptaujas anketām pēta līzinga attīstību katras dalībvalsts kopējā ekonomikā. Tā apvieno 1200 sabiedrības no 25 Eiropas valstīm.

INTERNET tīklā var redzēt līzinga darījumu attīstības vērienīgumu. Šobrīd tīkla ietvaros ir piedavātas vairāk nekā 400 000 dažādu ar līzinigu saistītu adrešu.

Rietumeiropas tirgū pirmās līzinga kompānijas tika reģistrētas 50.- 60. gados. Līzinga strauju attīstību traucēja to statusa nenoteiktība.

Neapšaubāma nozīme līzinga uzņēmējdarbības analīzē un prognozēšanā  piemit līzinga darījumu tirgus struktūrai. Rietumu valstis velta tai īpašu nozīmi. Piemēram, LEASEUROPE pastāvīgi uzkrāj, sistematizē  un publicē šādu informāciju. Par piemēru var ņemt līzinga objektu struktūru Eiropas valstīs, %. tabulā (2.1.) var redzet kā procentuāli izmainījās līzinga objektu īpatsvars 2002. un 2009. gadā.

 

 

 

 

 

 

2.1. tabula

Līzinga objektu struktūra Eiropā, % [9]

Objektu nosaukumi	2002	2009
Rūpniecības iekārtas un mašīnas	25	22
Datori	11	7
Kravas automašīnas	19	20
Vieglās automašīnas	32,9	38
Lidmašīnas, kūģi, vagoni	3,6	8
Pārējie	7,7	6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

No apkopotā  redzams, ka lielāku līzinga objektu daļu sastāda kustamais īpašums. Gan no kopēja īpatsvara, gan augšanas tempa līderis ir vieglo automobiļu līzings. Tas pieauga no 32,9% līdz 38%. Tam nepiemit gadījuma raksturs, jo šajos gados attīstījās starptautiskais tūrisms un pieauga dažādās darbības sfērās strādājošo darījumu braucieni. Līzinga darījumu īpatsvars rūpniecībā samazinājās no 25% līdz 22%. Tomēr šī nozare joprojām paliek kā viena no lielākajām līzinga pakalpojumu patērētājām.

Šobrīd starptautiskais līzings vēl nav ieņēmis galveno vietu līzinga operācijās. Ta īpatsvars ir tikai 15...17% kopēja pasaules līzinga darījumu tirgū. Mūsdienās pasaules līzinga tirgus pamatdaļa atrodas trīsstūrī ASV- Rietumeiropa- Japāna.

Izpētot līzinga darījumu vēsturi un attīstību pasaulē var teikt, ka:

1. Strauju attīstību veicina atvieglojumu piešķiršana un noteiktu tiesisko aktu pieņemšana.
2. Stabili finansu institūti un noformējusies finansu un valūtas sistēma sekmē līzinga darījumu tirgus attīstību.

 

 

2. Līzinga tirgus vēsture Latvijā

 

Latvijā  līzinga darījumu tirgus veidošanos var sagrupēt trīs periodos, no kurim divi jau ir pagājuši.

Pirmais periods sākās pagajušajā gadsimta 80. un 90. gados. Tolaik līzinga kompānijas vieta darbojās struktūrvienība Gossnab. 1992. gads ir uzskatams par līzinga dzimšanas gadu Latvijā, kad tika dibināta pirmā līzinga darījumu firma Agrolīzings. Šo firmu izveidoja ar mērķi palīdzēt latviešu lauksaimniekiem, lai viņi varētu iegūt lietošanā dārgo ārvalstu tehniku, piemēram, kombainus, traktorus u.c. iekārtas [2, 35 lpp.].

Labi strādāja arī vēl viena jauna firma DVC, kura bija izvēlējusies lauksaimniecības tehnikas, datoru un citas biznesa tehnikas investēšanu izmantojot līzinga darījumus. Firma tika dibināta 1992. gadā.

Pirmais līzinga darījumu posms Latvijā ir raksturīgs ar informācija trūkumu. Šajā periodā parādījās pirmie zinātniskie raksti par līzingu.

Otrais periods ir 1993. gada beigas un 1994. gada sākums, kad līzingā drošāk sāka darboties bankas. Salīdzinot ar līzinga uzņēmumiem, bankām ir priekšrocības, jo tas jau ir nostabilizējušas. Tolaik banku struktūrā bija nepieciešams tikai izveidot speciālu nodaļu, kuras sastāvā darbotos līzinga operāciju zinošie darbinieki [2, 36 lpp.].

Lielu aktivitāti bija izvērsusi Baltijas Tranzītu banka (BTB), kura 1994. gadā kļuva par Latvijas Nacionālās līzinga devēju asociācijas dibinātāju. Tā apvienoja Rīgas Komercbankas, Unibankas, Parekss bankas un citu juridisko un fizisko personu pārstāvjus. Ar līzinga darījumiem nodarbojās arī Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB), kura vēlējās līzinga būtību izveidot atšķirīgi no klasiskajām līzinga operācijām.

Pavisam apskatāmajā laika posma līzinga operācijās piedalījās 15 Latvijas bankas.

Trešais periods sākās, kad Latvijas Nacionālā līzinga devēju asociācija (LNLDA) kļuva par asociācijas LEASEUROPE korespondētājlocekli 1995. gadā.  Šajā gadā novembrī notika otrais starptautiskais LEASEUROPE un LNLDA organizētais seminārs ar mērķi apmacīt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas u.c. valstis ar līzinga saistītiem teorētiskiem un prakstiskiem jautājumiem [2, 38 lpp.].

2000.gada 17.oktobrī tika dibināta sabiedriska organizācija Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA), kurā apvienojās pašmāju lielākās līzinga sabiedrības Hanza Līzings, Unilīzings, Nordea Finance Latvia un Optiva līzings. LLDA veido regulārus statistikas apkopojumus par līzinga devēju darbības rādītājiem Latvijā, veicot analīzi, izdarot secinājumus par līzinga tirgus tendencēm kopumā un atsevišķi, kā arī rūpējas par tās pieejamību Latvijas sabiedrībai.

Kopumā  trešais periods ir raksturīgs ar strauju banku aktivizēšanos līzinga darījumos. Pašlaik bankām ir raksturīgi dibināt pie bankām strādājošas līzinga firmas.

 

 

 

 

 

3. Līzinga darījumu attīstība Latvijas ekonomikā

 

Mūsdienās Latvijā līzings savā attīstības procesā ir iegājis jaunā fāzē, ir pieaugusi interese gan no banku, gan no uzņēmēju puses. Līzinga noteikumi ir pievilcīgi arī maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem sadzīves un citu priekšmetu iegādē. 

Attēlā (2.1.) var redzēt Latvijas līzinga kompāniju līzinga un faktoringa portfeļu sadalījumu 2009. gadā.

 

Avots: autora veidots pēc statistiskiem datiem, 2009.

2.2. att. Latvijas līzinga kompāniju līzinga un faktoringa portfeļu sadalījums 2008. gadā

 

Ar līzingu Latvijā nodarbojas daudzas līzinga kompānijas. Lielākās no tām ir:

1. SIA „Swedbank Līzings” kā Hansa Capital (2001.gada beigās juridiski par mātes uzņēmumu kļūst Swedbank) meitas uzņēmums tika dibināts 1994.gada un ir vecākā līzinga sabiedrība Latvijā. Swedbank Līzings jau kā uzņēmums ir Latvijas līzinga un faktoringa tirgus līderis, aizņemot 40% no kopējā līzinga un faktoringa tirgus. 
2. SIA „SEB Līzings” tika dibināts 1997.gada sākumā, un šī uzņēmuma īpašniece ir Latvijas SEB Banka. Togad Latvijā tika dibinātas ļoti daudzas līzinga sabiedrības, taču, neraugoties uz sīvo konkurenci, SEB Līzings līdz šim brīdim ir spējis apliecināt strauju izaugsmi, piecu gadu darbības laikā kļūstot par otro lielāko Latvijas līzinga un faktoringa devēju ar 20,8% lielu tirgus daļu. 
3. SIA „DnB NORD Līzings” ir DnB NORD Bankas meitas uzņēmums, kas kopš 2004. gada veiksmīgi darbojas Latvijas līzinga tirgū un ieņem pārliecinošu vietu Latvijas līzinga kompāniju trijniekā. SIA DnB NORD Līzings  gan fiziskām, gan juridiskām personām piedāvā visus nepieciešamos līzinga produktus un pakalpojumusun aizņem 14% Latvijas līzinga tirgū.
4. SIA “UniCredit Leasing” ir spēcīgākās finanšu institūcijas - UniCredit Grupas meitas uzņēmums. Šobrīd UniCredit Leasing darbojas 17 Eiropas valstīs. Tas specializējas transporta, iekārtu un nekustamā īpašuma finansēšanā. Kompānija piedāvā arī vairākus papildus pakalpojumus - apdrošināšanu, būvniecības procesa vadību, uzraudzību un uzņēmumu auto parka vadību. Šobrīd Latvijā tam ir 9% no līzinga un faktoringa tirgus.
5. SIA “Nordea Finance Latvia” ir Nordea grupas uzņēmumi Ziemeļeiropas un Baltijas valstu reģionā. Nordea Finance darbību uzsāka 1997. gadā un ir viena no straujāk augošajām līzinga kompānijām Latvijā, ieņemot 6,9% Latvijas līzinga un faktoringa tirgus.
6. SIA „Hipolīzings” ir Hipotēku bankas meitas uzņēmums, kas dibināts 2003.gada. Hipolīzings piedāvā daudzpusīgu līzinga pakalpojumu klāstu, turklāt, jau uzsākot savu darbību, ir plaši pieejams visā Latvijā. Taču tas ieņem priekšpēdējo vietu no lielākajām kompānijām ar 5%.
7. SIA „Parex līzings un faktorings” (PLF) ir Parex bankas meitas sabiedrība, kas kopā 2006. gada 1. marta Latvijas tirgū piedāvā pilnu līzinga pakalpojumus spektru. Patlaban PLF klientus apkalpo 46 augsti kvalificēti līzinga speciālisti, kas pieredzi guvuši vadošos amatos citās kompānijās. Taču šobrīd tas ieņem pēdējo vietu Latvijas līzinga tirgū ar 4% [10].

 

Attēlā (2.3.) var redzēt kopēja līzinga portfeļa sadalījumu pa gadiem, sākot no 2000. līdz 2009. gadam.

Avots: autora veidots pēc statistiskiem datiem, 2000- 2009.

2.3.att. Latvijas LLDA līzinga portfeļu salīdzinājums 2000-2009. gados

Līzinga darījumi kļūst arvien populārāki, nesot ienākumus līzinga devējiem un nodrošinot līzinga saņēmējus ar nepieciešamo mantu sava biznesa veikšanai vai sadzīves problēmu atrisināšanai. No 2000. gada, kad portfelis sasniedza 118 miljonu latu, sākas līzinga vienmērīgs pieaugums līdz 2004. gadam un tas sasniedza 343 837 250 milj. latu. 2005. gads piedzīvoja strauju kopēja līzinga portfeļu pieaugumu, tas palielinājās gandrīz divās reizēs no 343 līdz 620 milj. latu. Tolaik pakalpojumu pilnveidošana, jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, konkurences palielināšanās, kā arī klientu domāšanas veida maiņa turpināja virzīt līzinga tirgu uz augšu. Līdz 2004. gadam līzinga jomā pastāvēja daudzas neizmantotas iespējas, kuru īstenošana bija tikai laika jautājums. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija novērsa administratīvos šķēršļus līzinga izmantošanai, apgūstot ES fondus. No 2006. līdz 2008. gadam līzinga kopējais portfelis pārsniedza viena miljarda robežu, kas ir ļoti labs rādītājs. Milzīgu ieguldījumu tirgus attīstībā ir devusi LLDA sadarbība ar Komercbanku asociāciju. Tika panākta optimāla ES pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanas kārtība līzinga darījumiem. Izaugsme Latvijas līzinga tirgū turpinājās un, kā liecina asociācijas biedru portfeļu apjomi, kļūva arvien straujāka. Tas skaidrojams gan ar kopējo tirgus pozitīvo attīstību, gan ar patērētāju izpratni un līzinga pakalpojumu augošo popularitāti Latvijā- uzņēmumi arvien vairāk optimizē savas finanses, iegādājoties līzingā ražošanas iekārtas un komerctransportu. 2008. gadā portfelis sasniedza 1,656 miljardu latu, kas ir vairāk nekā par 90% jeb 1,138 miljardiem lielāks nekā 2000. gadā.

Taču pēdējie statistiskie dati no Latvijas Līzinga Devēju asociācijas (LLDA) rāda, ka līzinga portfelis 2009. gadā ir samazinājies par 29% jeb par 400 milj. latu, sasniedzot 1,256 miljardu latu apjomu.  Pašreiz gan privātpersonas, gan uzņēmumi cenšas ietaupīt un neveikt būtiskus pirkumus jeb ieguldījumus, līdz ar to 2009. gads nav tik ekonomiski spilgts. Nevar uzskatīt, ka iestājoties 2010. gadam, viss nokārtosies vienas dienas laikā – atgūšanās pēc ekonomikas lejupslīdes notiks pakāpeniski, bez straujiem lēcieniem [6].

Latvijā arvien plašāk izmanto līzingu kā finansējumu ražošanas iekārtu, tehnikas un komerctransporta iegādei, nevis tikai kā finansējumu jaunām automašīnām. Kopējo darījumu sadalījumu 2009. gadā pēc aktīvu veidiem (sk. 2.3. att.).

 

Avots: autora veidots pēc statistiskiem datiem, 2009.

2.4.att. Līzinga portfeļa sadalījums pēc aktīvu veida 2009. gadā

 

2009. gadā tika slēgti darījumi par 1,656 miljardu latu un no tiem lielāko daļu sastāda autolīzings ar 46% no kopēja līzinga darījumu portfeļa. To neapšaubāmi veicinā pārdoto jauno automašīnu pieaugums. Auto nozares straujā attīstība viennozīmīgi vērtējama pozitīvi, jo mūsu valsts autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā un tas rada augstākus riskus gan pašiem satiksmes dalībniekiem, gan apkārtējai videi. Sadarbībā ar auto dīleriem līzinga kompānijas veido pievilcīgus noteikumus jauno auto iegādei, ko plaši izmanto iedzīvotāji un uzņēmumi. Taču, salīdzinot autolīzinga statistiku ar iepriekšējiem gadiem var teikt, ka auto tirgotāju pārdošanas apjomi samazinās, un attiecīgi samazinās arī līzinga apjomi, jo šīs lietas ir cieši saistītas.

Ar 32% jeb 220,240 milj. latu un 22% jeb 155,117 milj. latu attiecīgi seko iekārtu un komerctransporta līzings. Pēdēja vieta ir nekustāmā īpašuma līzings ar 2,338 milj. latu jeb 0%. Ievērojot vispārējo nekustamā īpašuma kreditēšanas attīstību Latvijā, šāds mazs rādītājs varētu tikt skaidrots ar to atsevišķo produktu grupu optimizāciju līzinga kompāniju sadarbībā ar mātes bankām.

Līzinga biznesa attīstība un tā mērogu paplašināšana ir iespējama, līzinga kompānijām konkurējot un cīnoties par klientūru, veicinot sadarbības ar jauniem ieinteresētiem uzņēmumiem, finanšu- un kredītiestādēm. Šādā kopsadarbības gadījumā lielo efektivitāti var panākt ar reklāmu, tirgus pētniecību, dokumentu aprites organizāciju, papildu naudas līdzekļu apkopošanu.

No iepriekš izklāstītās nodaļas var secināt, ka Latvijā līzings tomēr vēl nav kļuvis par tā saucamo tradicionālo darījumu un atpaliek no potenciālajām iespējām. Līzinga kompānijām, kurām nav atbalsts no mātes bankām, visticamāk, iet ļoti grūti. Nesen medijos parādījās ziņas [4], ka vairākas kompānijas, kam kreditēšana nav pamatnodarbošanās, ir vai nu pārdevušas/pārdod savus līzinga biznesus, vai nu no līzingu došanas un patēriņa finansēšanas ir atteikušās. Tomēr Latvijā visas lielākās līzinga kompānijas ir saistītas ar bankām un tām ir pietiekošā piekļuve naudas resursiem, kas ir līzinga kompāniju darbības pamatā. Attiecīgi nav prognozējama ne ievērojama līzinga kompāniju konsolidācija, ne jo vairāk kāda ievērojama spēlētāja aiziešana no tirgus. Līzinga portfeļu samazinājums gan ir prognozējams, jo līzinga portfelis amortizējas salīdzinoši ātri: 4-5 gados, t.i. vidēji 20 %  gadā. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc jauniem darījumiem ir būtiski samazinājies, pastāv iespēja, ka nākamgad līzinga kompānijas nespēs izsniegt tik daudz jaunus darījumus, lai nosegtu amortizāciju, un kopējais līzinga portfelis samazināsies. Ar to arī apstiprinās autora izvirzīta hipotēze. Līdzīgas tendences var sagaidīt arī Latvijas kolēģus (līzinga kompānijas) citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Dānijā, Spānijā, Itālijā.

Prognozisti uzskata, ka kopējā līzinga tirgū, kas pērn piedzīvoja 29% portfeļa kritumu, sasniedzot 1,256 miljardu latu apjomu, jauno darījumu apjoms 2010. gadā vairs nesaruks, jo ir skaidrs, ka pērn līzinga tirgū tika sasniegts zemākais punkts. Tiesa,  līdz rudenim tas varētu saglabāties 2009. gada līmenī, bet pēc tam līdz ar prognozēto ekonomikas pieaugumu uzrādīt nelielu kāpumu. Speciālisti gan prognozē, ka pieaugums gaidāms vien industriālās tehnikas līzinga tirgū, jo auto līzinga tirgus arī šogad turpinās stagnēt. Pēc līzinga kompāniju teiktā, šogad ātrāk nekā līzinga tirgus pieaugumu uzrādīs faktoringa tirgus [11].