Latvijas nodokļu sistēmas analīze

     Iedzīvotāju ienākuma nodoklis atbilstoši vispārpieņemtajiem ienākuma nodokļu noteikšanas principiem tiek noteikts no kopējā ienākuma apjoma, izslēdzot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus, un ienākuma starpību reizinot ar ienākuma nodokļa likmi.

     Neapliekamais minimums pēc būtības ir ienākumu daļa, kurai minimālā līmenī  ir jānodrošina personas eksistencei nepieciešamie līdzekļi. Tas nozīmē, ka personas eksistenci minimālā līmenī nodrošinošie līdzekļi (nenosakot katrai fiziskajai personai individuāli nepieciešamo līdzekļu daudzumu) ir jāizslēdz no aplikšanas ar ienākuma nodokli. Angļu valodā tas tiek apzīmēts vai nu kā “basic allowance” (varētu tikt tulkots kā pamatpabalsts) vai “non-taxable minimum”. Neapliekamais minimums saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) apkopoto informāciju pastāv visās OECD valstīs. Kā liecina tabulas dati, nepaliekamais minimums nepastāv tikai atsevišķās OECD valstīs, piemēram, Meksikā. Taču šajā valstī zemākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 3%, turklāt ir atļauts pilnībā atskaitīt no apliekamā ienākuma veselības aprūpes izdevumus. Parasti neliels neapliekamā minimuma apmērs (tas dažādu valstu nodokļu sistēmās var tikt saukts savādāk) kombinējas ar progresīvu nodokļu likmju skalu, kuras zemākā likme ir ļoti zema, tādējādi pasargājot no aplikšanas trūcīgo iedzīvotāju ienākumus. Latvijā noteiktais neapliekamā minimuma  apmērs sastāda 35,- Ls mēnesī. Summa par katru apgādājamo sastāda 36 Ls mēnesī.

     Nodokļa likme

     1) Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 26 %. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 26 procentu apmērā  jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

     2) Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 26 %.

     3) Nodokļa likme ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, ir 10 %. Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 %. 

     Latvija ir viena no septiņām valstīm (Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija) ES, kur rezidentiem tiek piemērota t.s. vienotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (26%), jo daudzās valstīs ir progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tomēr ar 2010.gada 1.janvāri Latvijā paralēli pastāv arī IIN likme 15% apmērā, kura tiek piemērota ienākumam no kapitāla pieauguma, savukārt dividendēm un procentiem likme ir 10%. Neliela iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte tiek panākta, piemērojot neapliekamo minimumu (neņemot vērā atvieglojumus 180 latu ienākumam efektīvā likme ir 19%, 433 latu ienākumam – 22% un 866 latu ienākuma – 23%).

            Latvijā ir ieviesta virkne IIN atvieglojumu, būtiskākie no kuriem ir neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošām personām.

IIN atvieglojumi un to apmērs:

- 2009.gada 1.pusgadā neapliekamais minimums bija 90 lati mēnesī vai 1080 lati gadā, bet no 2009.gada 1.jūlija - 35 lati mēnesī vai 420 lati gadā;

- atvieglojums par apgādībā esošām personām (piemēram, bērni, nestrādājošs laulātais) 63 lati mēnesī vai 756 lati gadā par katru apgādībā esošu personu;

- papildu atvieglojums personām kurām ir invaliditāte (I un II invaliditātes grupa - 1296 lati gadā; III grupa - 1008 lati gadā un represētajiem – 1296);

- pensionāru neapliekamais minimums 165 lati mēnesī;

- atvieglojums par veiktajiem ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām un budžeta iestādēm;

- attaisnotie izdevumi par ārstniecību un izglītību līdz 150 latiem;

- atvieglojums par veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos;

- atvieglojums par veiktajiem dzīvības un veselības apdrošināšanas maksājumiem;

- atvieglojums par ieguldījumu fondu apliecībās, ja tās tiek turētas noteiktu laiku;

- atvieglojums, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku tūrisma attīstību, paredz gada apliekamajā ienākumā neiekļaut ienākumu no lauksaimniecības un lauku tūrisma, kas nepārsniedz 2000 latu gadā.

Latvijā  pastāv arī atsevišķi uzkrājumus veicinoši stimuli.

Nodokļa atvieglojumi (apliekamā ienākuma samazināšana) ir piemērojami šāda veida ieguldījumiem:

- iemaksām privātajos pensiju fondos;

- veiktajiem dzīvības un veselības apdrošināšanas maksājumiem.

Kopš  2005. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikas pasākumi tika vērsti uz nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – tika palielināts ar nodokli neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem. Tomēr jāatzīmē, ka, neskatoties uz minēto nodokļu politikas pasākumu negatīvo ietekmi uz budžetu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi iepriekšējos gados pieauga un to pieauguma temps ir bijis augsts. Straujo darba nodokļu ieņēmumu pieaugumu galvenokārt veicināja straujais darba samaksas fonda pieaugums. Darba nodokļu ieņēmumus pozitīvi ir ietekmējusi arī minimālās mēneša darba samaksas paaugstināšana, kas tiek veikta jau kopš 2006. gada. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības prognozes šobrīd paredz darba samaksas fonda samazināšanos (nelielas attīstības tendences paredzot tikai ar 2012. gadu),

kas savukārt samazinās darba nodokļu ieņēmumu attīstību turpmāko gadu laikā.

      Savukārt 2009. gadā, lai nodrošinātu stingru fiskālo konsolidāciju, ar 2009. gada 1. jūliju ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tika samazināts no 90 latiem līdz 35 latiem mēnesī. Būtiska ietekme uz 2010. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ir veiktajiem konsolidācijas pasākumiem, kas paredz:

• paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 23% līdz 26 %;
• kapitāla pieaugumu aplikt ar nodokli pēc 15% likmes, dividendes un procentu ienākumu aplikt ar nodokli pēc 10% likmes;
• ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt gūto labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgām vajadzībām;
• samazināt darba devēja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo dāvanu apmēru no minimālās mēnešalgas apmēra (180 latu) līdz 0 latu;
• paaugstināt nodokļa likmi pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem), piemērojot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, t.i. – 26%;
• aplikt ar nodokli dāvinājumus, kas pārsniedz 1000 latus gadā, ja tie saņemti no personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista radnieciskas saites. Ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (Civillikuma izpratnē), tad dāvinājums nav apliekams ar nodokli;
• mainīt nodokļa stimulus uzkrājumiem (privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas sabiedrībās un investīciju fondos);
• aplikt ar nodokli ienākumu no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, 10% likmi piemērot tikai meža īpašniekiem, bet starpniekiem piemērot saimnieciskās darbības normas;

3.2. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

 

            Uzņēmumu ienākuma nodoklis - ar nodokli apliekamais objekts ir uzņēmumu gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms, kas ir koriģēts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Galvenokārt korekcijas veic, lai peļņu palielinātu par izdevumiem, kuri netiek atzīti nodokļu vajadzībām (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi), vai peļņu samazinātu par noteiktām summām, ja likums paredz nodokļa atvieglojumus. Kā nozīmīgs uzņēmumu ienākuma nodoklī ietverts stimuls jāmin pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

      Nodokļa likme, kas kopš likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”  spēkā stāšanās 1995.gada 1.aprīlī bija 25%, kopš 2002.gada tiek pakāpeniski samazināta. Tādējādi uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 2002.gadā bija 22%, 2003.gadā bija 19%, bet no 2004.gada 15%.

      Kuģošanas uzņēmumi, ja tie atbilst likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktiem kritērijiem, var izvēlēties kārtību, atbilstoši kurai tiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tādējādi nodokļa maksātājs var maksāt nodokli likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā vispārējā kārtībā vai arī iegūt tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un maksāt tonnāžas nodokli par uzņēmuma peļņas daļu, kas tieši attiecināma uz starptautiskajos pārvadājumos izmantotajiem kuģiem.

      Tonnāžas nodokļa objekts tiek noteikta pēc īpašas formulas par katru starptautiskajos pārvadājumos izmantoto kuģi. Atbilstoši formulai kuģa neto tonnāža tiek reizināta ar dienu skaitu kalendāra gada laikā, kurā kuģis tiek izmantots, un īpašu koeficientu, kas atkarīgs no kuģa neto tonnāžas.

           Likums paredz arī atvieglojumus dažādu nodokļa atlaižu veidā – piemēram, atlaide uzņēmumiem, kas veikuši ieguldījumus atbalstāmo investīciju projektu ietvaros, atlaide uzņēmumiem, kas samaksāja nodokli ārvalstīs, uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, atlaide ziedotājiem un invalīdu, medicīniska rakstura un labdarības fondu uzņēmumiem. Būtiskas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides paredzētas arī uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību Latvijas speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās (likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās).

Latvijā  noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kā to liecina dati, ir viena no zemākajām pasaulē. 

2009.gadā  spēkā stājās vairāki jauni pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam:

      1) lai veicinātu starptautisko gaisa satiksmi Latvijā, tiek paredzēts, ka ar 2009.gadu maksājumiem nerezidentiem par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu uzņēmumu ienākuma nodoklis (5% ) apmērā nav jāietur;

      2) lai veicinātu sociālās problēmas un integrētu invalīdus sabiedrībā  un darba tirgū, uzņēmumi varēs atzīt saimnieciskās darbības izdevumos dubultā apmērā izdevumus, kas darba devējiem rodas izveidojot jaunas darba vietas invalīdiem, ja šo darba vietu saglabā vismaz uz 2 gadiem;

      3) pakāpeniski pagarināts zaudējumu pārnešanas laiks no 5 uz 8 gadiem. 

3.3. Nekustamā īpašuma nodoklis

 

      Nodokļa objekts no 2010.gada 1.janvāra ir ķermeniskas lietas, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz 
otru, tās ārēji nebojājot – zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves.

      Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā  vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Nodokļa likme ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

      Atbrīvojumi:

• pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome, kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai un nekustamo īpašumu, kas radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai;
• ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī;
• līdz 2006.gada 31.decembrim — koplietošanas satiksmes ceļus, ielas, gaisa un ūdens navigācijas būves un publiskos ūdeņus;
• no 2007.gada 1.janvāra — publiskos ūdeņus un zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa sliežu ceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem, estakādēm;
• šādas valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas inženierbūves:

a) dzelzceļus, pilsētas sliežu ceļus, lidlauku skrejceļus,

b) tiltus, estakādes, tuneļus un pazemes ceļus,

c) ostas un kuģojamos kanālus, piestātnes un piestātnes krastmalas, ostu akvatoriju būves,

d) dambjus, akveduktus, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves,

e) maģistrālos ūdensapgādes cauruļvadus,

f) maģistrālās sakaru līnijas,

g) maģistrālās elektropārvades līnijas,

h) gāzes sadales sistēmas,

i) spēkstaciju būves,

j) sporta būves,

k) dūmeņus,

l) apgaismes būves un žogus;

• fiziskajām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;
• autoceļus, ielas un ceļus, vietējas nozīmes ūdenspiegādes cauruļvadus, vietējas nozīmes notekūdeņu cauruļvadus, vietējas nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļus;
• reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēto garīgā personāla mācību iestāžu darbība;
• zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas un inženierbūves;
• nekustamo īpašumu, kas atzīts par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu — valsts aizsargājamo kultūras pieminekli — par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas;
• Ministru kabineta noteiktajā kārtībā zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes (jaunaudzes);
• nacionālās sporta bāzes un zemi to uzturēšanai;
• vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju palīgēkas un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību garāžas, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;
• kapsētu teritoriju zemi, sēru ceremoniju ēkas, krematorijas un zemi to uzturēšanai;
• valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts;
• ēkas un inženierbūves, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;
• saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas — vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodošanas ekspluatācijā. Ja saimnieciskā darbība uzsākta ēkas daļā (telpu grupā) pirms visas ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš ēkas daļas (telpu grupas) nodošanas ekspluatācijā;
• valsts īpašumā esošās ēkas vai to daļas (telpu grupas) un inženierbūves, kuras izmanto Nacionālo bruņoto spēku, soda izciešanas iestāžu, policijas, robežsardzes, ugunsdrošības un glābšanas dienestu, kā arī valsts drošības iestāžu funkciju izpildes nodrošināšanai;
• ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes;
• ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām;
• ēkas vai to daļas (telpu grupas) un inženierbūves, kuras izmanto vides aizsardzības vajadzībām;
• biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un inženierbūves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu;
• Eiropas Savienības militāru vai aizsardzības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldīšanai izveidotā mehānisma ATHENA nekustamo īpašumu Latvijas Republikā;
• ēkas (telpu grupas), kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā opera, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas cirks” un teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām.

Atvieglojumi

• Pašvaldība piešķir nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kuriem tā ir piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai ģimenes statusu, — trūcīgām personām 90 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas un maznodrošinātām personām — līdz 90 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas par to periodu, kurā nodokļa maksātājs atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, attiecībā uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem objektiem
• Politiski represētajām personām par zemi un individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām vai dzīvokļa īpašumu bez zemes domājamās daļas, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem, ja nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Ja nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, šai daļai nodokļa samazinājums netiek piemērots;
• Pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.

Par nekustamā  īpašuma nodokļa reformas sākumu var uzskatīt 1998.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot pārejas noteikumus likuma pakāpeniskai ieviešanai līdz 2000.gadam Ar šo gadu bija paredzēts ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt zemi un ēkas pēc to kadastrālās vērtības, piemērojot nodokļa 1% likmi. Taču turpmāk nodokļa reformas beigu termiņš pastāvīgi tika atlikts uz vēlāku laiku, pamatojoties gan uz Valsts zemes dienesta nepietiekamo kapacitāti un finansējumu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas procesā, gan arī uz paredzamo nodokļa ieņēmumu samazināšanos pašvaldību budžetos.

      2009. gadā tika izstrādāti un apstiprināti grozījumi likumā  „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas ar 2010. gadu paredz būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa jomā.

      Ar 2010. gada 1. janvāri tiek palielināta nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām  ēkām no 1% līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, 2010.gadā  saglabājot nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas gadu.

      Nodokļa bāze tiek paplašināta ar dzīvojamām mājām, paredzot nekustamā  īpašuma objektiem ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu piemērot nodokļa likmi 0,1%, objektiem ar kadastrālo vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu – 0,2% un objektiem ar kadastrālo vērtību virs 75 000 latu – 0,3 procentus.

      Tāpat nodokļa bāze tiek paplašināta ar inženierbūvēm, piemērojot nodokļa likmi 1,5%.

      Tiek noteikts minimālais nodokļa maksājums 5 lati katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā, ja par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis pēc atvieglojumu piemērošanas ir mazāks par 5 latiem.

      Tiek noteikta papildlikme 1,5% apmērā neapstrādātai lauksaimniecībā  izmantojamai zemei.

3.4. Pievienotās vērtības nodoklis

 

      Likums "Par pievienotās vērtības nodokli" ir izstrādāts, ievērojot 1977.gada 17.maija Eiropas Padomes Sestās Direktīvas (77/388/EK) prasības.  Pievienotās vērtības nodokli ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un reāli to samaksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs.

Saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir:

1. preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš;
2. pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš.