Latvijas nodokļu sistēmas analīze

 

4. Nodokļu ienākumu dinamika Latvijas Republikas  budžetā 2001. - 2009. gados

 

Latvijā  ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem ES vērtējot nodokļu ieņēmumus procentos no iekšzemes kopprodukta.  

      Neskatoties uz nodokļu paaugstināšanas pasākumiem 2009.gadā, Latvijas nodokļu ieņēmumiem % pret IKP pēdējos divos gados ir tendence samazināties. Tas izskaidrojams ar nodokļu bāzes strukturālām izmaiņām – iekšējais patēriņš ir strauji samazinājies, toties eksports ir stabilizējies un nedaudz pieaudzis. Zināma

ietekme ir bijusi arī ēnu ekonomikas pieaugumam, kā arī darba algu un uzņēmumu peļņas kritumam. Ņemot vērā nodokļu politikas izmaiņas, kuras stājās spēkā 2009.gadā un 2010.gada sākumā, paredzams, ka 2010.gadā nodokļu ieņēmumi pret IKP nedaudz pieaugs, bet arī turpmākos trīs gadus saglabāsies zem 29%. 

Tiešie nodokļi Latvijā veido lielāko daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem 2008.gadā – 65,37% (sociālās apdrošināšanas iemaksas - 33,33% un pārējie tiešie nodokļi - 32,04%). Netiešie nodokļi 2008.gadā veidoja 33,88% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Līdz 2008.gadam tiešo nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos pieauga, savukārt 2009.gada provizoriskie dati liecina par tiešo nodokļu īpatsvara samazināšanos, kas izskaidrojams galvenokārt ar uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu kritumu un akcīzes nodokļa īpatsvara pieaugumu.

4.1.tabula

  Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem)

Avots: Finanšu ministrija

      Salīdzinot nodokļu ieņēmumu īpatsvaru pēc to ekonomiskās funkcijas ar citām ES dalībvalstīm Latvijā patēriņa nodokļu ieņēmumu daļa kopējos nodokļu ieņēmumos ir ievērojami lielāka nekā vidēji ES, darbaspēka nodokļu ieņēmumu daļa ir nedaudz virs ES vidējā līmeņa, savukārt kapitāla nodokļu ieņēmumu daļa ir būtiski zem ES vidējā.¹ 

      Latvijas Republikā nodokļu ieņēmumi ir galvenais komponents valsts kopbudžeta veidošanā. Svarīgākie nodokļu ieņēmumus ietekmējošie faktori ir pastāvīgs IKP pieaugums, Latvijas rūpniecības apjomu pieaugums, tautsaimniecības nozaru darījumu apjomu palielināšanās, ārvalstu uzņēmumu pieaugošā vēlme ieguldīt līdzekļus uzņēmējdarbībā Latvijā, valsts iedzīvotāju atalgojuma un labklājības līmeņa pieaugums, ka arī nodokļu administrēšanas pilnveidošana. 

      Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums saistībā  ar iedzīvotāju ienākumiem  

      Veicot aprēķinus attiecībā uz cilvēku, kurš saņem minimālo algu un patērē iztikas minimuma patēriņa grozu, kurš  saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009.gada cenās 2009.gada decembrī bija 162,72 lati, secināms, ka veidojas deficīts 32,41 latu apjomā. Tas liecina par to, ka ar minimālo algu nav iespējams nodrošināt pat iztikas minimumu. 
 

      4.2. tabula 

      1998. gadā  iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi sastādīja 219,6 milj. latu no kopējā valsts budžeta. To ietekmēja minimālās algas paaugstināšanās par 4 latiem no 1998. gada 1. aprīļa. Līdz 1998. gadam tā bija 42 lati mēnesī.

      2002.gadā  iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 318,9 milj. latu, kas sastādīja 17,0 % nokonsolidētā valsts budžeta. Ieņēmumus ietekmēja atsevišķas Darba likuma normas, kas stājās spēkā  2002.gada 1.jūnijā. Atbilstoši jaunajām normām vidējā izpeļņa tiek rēķināta, ņemot vērā pēdējo sešu mēnešu ieņēmumus, kā arī darba devējam ir pienākums darbiniekiem    izmaksāt    vidējo    izpeļņu, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā,  kas iekrīt noteiktajā   darba   dienā,   līdz   ar   to   palielinās darbinieka ienākumi;

      2003.gadā  iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi sastādīja 17,6 % no kopējā  valsts budžeta jeb 367,3 milj. latu. Nodokļa ieņēmumu apjomu ietekmēja minimālās algas apjoma palielinājums līdz 70 latiem no 2003.gada 1 janvāra, kas noteikts MK noteikumos   "Noteikumi  par  minimālo  mēneša darba algu un minimālo stundas tarifi likmi".

      Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2003. gada līdz 2007. gadam pieaug ar stabilā  tempā, t.i. no 18.6% 2004.gadā līdz 35.1% 2007.gadā (skat. 4. attēlu) un to īpatsvars valsts kopējos ieņēmumos 2007.gadā veido 20.2%.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjomu, galvenokārt, ietekmē tautsaimniecībā  nodarbināto skaits, darba samaksa un apgādībā esošo personu skaits, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, nodokļa atvieglojumi un šo faktoru izmaiņas.

4.3. tabula

Iedzīvotāju  ienākuma nodokļa ieņēmumi (milj. latu) ) [ 53, 56, 57 ] 

Avots: Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu ministrija.

*- autora aprēķini pēc: Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

      Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu dinamikai kopš 2001. gada ir tendences palielināties ar katru gadu. Tā salīdzinājumā ar 2001. gadu, kad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi sastādīja 284.8 milj. latu, tad jau 2004. gadā tas sastādīja jau 435,5 milj. latu, kad ir par 150.7 milj. latiem vairāk, bet 2008. gada sastādīja jau 1022,5 milj. latu, kas ir 3.6 reizes vairāk nekā 2001. gadā. 

      Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums no uzņēmumu viedokļa

      2000.gadā  uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu summa sastādīja 73.7 milj. latu, ko  galvenokārt ietekmēja:

• Krievijas krīzes seku iespaidā uzņēmumu finansiālo rādītāju kritums 1999.gadā;
• piemērotās atlaides UIN maksātājiem ar ārvalstu kapitālu un atlaides par ziedotajām summām.

      Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2001.gadā sastādīja 98.4 milj. latu, kas ir 5,8% no iekšzemes kopprodukta. To pozitīvi ietekmēja nodokļu maksātāju atgūšanās pēc Krievijas ekonomiskās un finanšu krīzes;

      2002.gadā  uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu apjoms sastādīja 109,7 milj latu jeb 2,1% no kopbudžeta. Šādu ieņēmumu daudzumu ietekmēja likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izmaiņas, kas nosaka UIN likmes pakāpenisku samazinājumu līdz 15% (2002.gadā - 22%);

      2003.gadā  uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 93,9 milj. latu, kas sastādīja 4,5% no valsts konsolidētā kopbudžeta. Iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksājumu apjomu ietekmēja likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izmaiņas, kas nosaka UIN likmes pakāpenisku samazinājumu līdz 15% (2002.gadā - 22%, 2003.gadā - 19%, 2004.gadā - 15%).

        4.4. tabula

 Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (milj. latu)  

Avots: Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu ministrija.

*- autora aprēķini pēc: Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem. 

      No 2003. gada līdz 2008. gadam uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi ievērojami pieaug, t.i. no 93.9 milj. latiem 2003.gadā līdz  503.1 milj. latu 2008.gadā un to īpatsvars valsts kopējos ieņēmumos 2008.gadā veido 10.06%.

      Iepriekšējos gados bija būtiski pieaugusi uzņēmumu deklarētā peļņa, kas bija arī viens no uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšanas politikas mērķiem. Sekmīgi attīstoties ekonomikai un uzlabojoties uzņēmumu finanšu rādītājiem, bija novērots būtisks uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums. Tomēr 2008. gadā uzsākusies ekonomiskā lejupslīde 2009. gadā būtiski ietekmēja uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus. 2009. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 58,7% un veidoja 1,6% no IKP. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu ievērojamais samazinājums ir skaidrojams ar būtisku 2008. gada peļņas samazinājumu, kā rezultātā samazinājās uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas un pieauga atmaksas.

      Ekonomiskajai lejupslīdei turpinoties, arī 2009. gadā tiek prognozēts ievērojams uzņēmumu peļņas samazinājums, kas tiešā veidā ietekmē 2010. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus. 2010. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti ar 61,6% samazinājumu un veidos 0,7% no IKP. Arī vidējā termiņā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 0,7% apmērā no IKP. 

      Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Būtiski faktori, kas ietekmē sociālā nodokļa ieņēmumus – tā  ir vidējā bruto darba alga tautsaimniecībā un nodarbinātība, kā arī nodokļu likuma izmaiņas.

      Kā  redzams diagrammā, sociālo iemaksu dinamikai ir tendence palielināties, neskatoties uz sociālo iemaksu likmes samazināšanos. Uzņēmējdarbības veicināšanai 5. Saeima pieņēma jaunu likumu, kas paredzēja no 2001. gada 1. janvāra pakāpeniski samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas līdz 33%. Pakāpeniski palielināt sociālā nodokļa likmi līdz 15 % algotam darbiniekam un samazināt līdz 18% darba devēja izmaksājamo likmi. No 2001. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim nodokļu likme samazinājās par 1 % un sastādīja 35,09%, no kuriem 26,09% maksāja darba devējs, bet 9% - kā agrāk maksāja darbinieks. Sākot no 2003. gada 1. janvāra decembrim nodokļa likme sastādīja 33,09%, no kuriem 24,09% maksāja darba devējs un 9% - algotais strādnieks. Izejot no šiem datiem var novērot sociālā nodokļa likmes samazināšanos. Pie tam ir samazināta tā nodokļa daļa, kuru izmaksā darba devējs.

4.5. tabula

Sociālās apdrošināšanas iemaksas   

Avots: Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu ministrija.