2.1.attēls. Uzņēmuma “X” vadības struktūra [x] 

    Pie šī struktūras tipa visi uzņēmumā strādājošie ir tieši vai lineāri padoti uzņēmuma direktoram, lēmumus pieņem tikai viņš un visas vadīšanas funkcijas ir koncentrētas direktoram. Šādas vadības struktūras priekšrocības ir tās, ka iespējama centralizēta rezultātu kontrole un palielinās operatīvā efektivitāte, skaidri noteikta vadītāja kompetence un atbildība.

    Pēdējo trīs gadu (2007.-2009.) vidējais gada apgrozījums  sastāda 700 tūkstošus latu.

 

3. BŪVKOMERSANTA „X” SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS VĒRTĒJUMS

    Katra uzņēmuma sekmīga darbība un attīstība lielā mērā ir atkarīga  no uzņēmuma iekšējiem faktoriem, to sekmīgas saskaņošanas apakšsistēmās un izmantošanas uzņēmuma mērķu sasniegšanai.

3.1. Ekonomiskā apakšsistēma

 

3.1.1.attēls. Ekonomiskās apakšsistēmas shēma³ 

    Galvenie uzņēmējdarbību ietekmējošie iekšējie faktori ir: uzņēmuma vadība un personāla organizatoriskā struktūra, uzņēmuma finansu vadības organizācija, produkcijas (pakalpojuma) ražošana un klientu piesaistīšana, informācijas pieejamība un izmantotās tehnoloģijas un tehniskais nodrošinājums.

    Ražošanas (pakalpojumu) nodrošināšanai būvuzņēmums „X” izmanto gan finansu, gan darbaspēka kapitālu.

    Darba ražīgumu izsaka kā saražotās produkcijas attiecību pret izmantojamiem resursiem (visbiežāk  - darbu).  
 

     
 

    Darba ražīgums parāda noteiktā periodā saražotās produkcijas apjomu uz vienu uzņēmumā nodarbināto.  Jo augstāks ir darba ražīgums, jo mazāka ir darba algas daļa preces vērtībā, jo lielāku peļņu var gūt uzņēmējs, jo īsākā laikā strādnieks atpelnīs savu algu , jo vairāk produkcijas tiks saražots.

    Darba ražīguma paaugstināšanā būtiska loma ir tehnoloģijām,  darbinieku kvalifikācijai un optimālai darba organizācijai, ievērojot darba drošības un aizsardzības prasības.

    Izmantotā  ražošanas tehnoloģija.

    Tehnoloģija ir instrumentu, iekārtu, procesu, rīcības, materiālu, zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešamas, lai izmantotu esošos resursus mērķu sasniegšanai. Jaunu tehnoloģiju apgūšana un ieviešana dod iespēju palielināt darba ražīgumu, līdz ar to samazinot dzīvā darbaspēka vajadzības .

     Uzņēmumā kā galvenās tehnoloģijas ir daudzu procesu mehanizācija, kas samazina roku darbu,  un moderna, jaudīga inventāra izmantošana būvdarbu veikšanā visās stadijās. Pēdējos gados uzņēmums ir veicis investīcijas ražošanas tehnoloģijās- modernizēts instrumentu un darbarīku nodrošinājums. Uzņēmuma strādnieki savā darbā izmanto lāzerinstrumentus (līmeņrāži, tālmēri, nivelieri utt.), jaudīgus perferatorus, urbjmašīna utt. 

    Darba organizācija.

    Uzņēmumā  darba organizācija balstās uz plānošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles funkcijām. Šīs funkcijas apvieno komunikācijas un lēmumu pieņemšanas procesu operativitāte, ko nodrošina mobilie sakari. Visiem vadošajiem speciālistiem uzņēmums apmaksā šos izdevumus 100 % apjomā; bet strādniekiem 50 %.   

     Darba dalīšana un specializācija.  

    Darba dalīšana nodrošina, ka katram darbiniekam ir savs uzdevums, pienākums ražošanas procesā. Lielā mērā šo uzdevumu izpildi nodrošina amata apraksts un darba vadītāja korekta instrukcija un precīza darba uzdevuma definēšana. Darba dalīšana palīdz pilnīgāk izmantot strādnieku darba laiku, uzkrāt darba pieredzi, kā arī veikt darbu daudz ātrāk. Uzņēmums atbalsta sistēmu, ka katrs strādnieks ir meistars tikai vienā arodā.

    Strādājošo izglītība un kvalifikācija. 

    Šis faktors kļūst par nozīmīgāko, lai kāpinātu darba ražīgumu. To galvenokārt nosaka tas, ka arvien straujāk ražošanā ienāk jaunas atziņas, mainās tehnoloģijas - līdz ar to strādniekam jāspēj pielāgoties jaunām prasībām. Uzņēmums atbalsta strādājošo izglītību jaunu materiālu un tehnoloģiju apguvē. Darbinieki bieži apmeklē izstādes un seminārus, ko organizē būvmateriālu piegādātāji, atbalsta darbinieku mācības utt. 

      Stimuli un motivācija darbā. 

    Darba ražīguma celšanā labākais stimuls ir darba alga. Uzņēmumā izmanto dažādas strādājošo apmaksas sistēmas: laika darba algas sistēma vadošajiem darbiniekiem, gabaldarba algas sistēmu un akorda darba algas sistēmu būvobjektos strādajošajiem. Darbiniekiem tiek maksāts par reāli padarīto darbu, tā ir materiālā stimulēšana, un tā ir visefektīvākā- katrs darbinieks var izpildīt apjomu atbilstoši savām spējām, protams lai tas nebūtu pretrunā ar objekta nodošanas termiņu un darba kvalitāti. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības, bet ir arī trūkumi, tāpēc visas šīs sistēmas papildina ar prēmijām.

    Papildus sekmīgai algu sistēmai, uzņēmums papildus motivē darbiniekus, radot  

• drošības sajūtu- darbinieki regulāri saņem darba algu, par viņiem tiek maksāti likumā noteiktie  nodokļi no minimālās darba algas, tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas piesaista darbiniekus uzņēmumam- nekad nav bijuši gadījumi, kad darbinieki tiktu “apkrāpti”, izmaksājot simbolisku darba algu vai  neizmaksājot vispār; finansiālu problēmu gadījumā darbinieki saņem algu pa daļām- avansa veidā.
• sociālās garantijas- darbinieku veselības pārbaudes, pusdienu subsidēšana, transporta nodrošinājums uz darbu un no darba, ja objekts atrodas ārpus Rīgas.

    Darba devējs uzņemas daudzas garantijas, sagatavo strādniekus, rūpējas par viņu kvalifikācijas celšanu, darba apstākļiem, sociālo nodrošināšanu, savukārt strādājošie apzinīgi izpilda darba pienākumus, ir disciplinēti, cenšas uzlabot darba organizāciju, darba ražīgumu, iesniedz racionalizācijas priekšlikumus. 

    Ekonomiskā  efektivitāte ir ekonomiskais rādītājs, kas raksturo rezultātu, kāds iegūts no izlietotajiem līdzekļiem. Efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, produkti būs saražoti ar mazāku darba, finansu un kapitāla resursiem, tātad sekmīgāk tiks risināta ekonomikas pamatproblēma - ierobežotība. 

    Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu (peļņu) attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami  rezultāta (peļņas) iegūšanai. 

    Darba efektivitātes rādītājs ir darba ražīgums, bet kapitālieguldījuma efektivitāti raksturo rentabilitāte (ienesīgums). 

    Apgrozāmie līdzekļi.

    Tas ir gan mantas kapitāls (uzņēmuma aktīvi), gan finansu kapitāls.

    Lai precīzi noteiktu uzņēmuma vajadzības pēc kapitāla, ir nepieciešama pētījumu un intuīcijas kombinācija, kā arī veiksmīga to nākotnes notikumu prognozēšana, kuri gala rezultātā ietekmēs vajadzīgo naudas līdzekļu daudzumu.

Uzņēmuma līdzekļu izmantošanas efektivitāti raksturo uzņēmuma līdzekļu aprites rādītāji.

    Visu aktīvu aprites koeficients rāda, cik efektīvi tiek izmantoti aktīvi neto apgrozījuma veidošanai (cik reizes ir veikts pilns ražošanas un apgrozības cikls, kurš rada atbilstošu efektu peļņas veidā), tas raksturo apgrozāmā kapitāla rentabilitātes pakāpi. Pēc vispārpieņemtajiem standartiem, šim rādītājam vajadzētu būt ne mazākam kā 3.   Analizējot būvuzņēmuma “X” visu aktīvu aprites koeficientus pa gadiem, (sk. 3.1.1.tab.), redzams, ka šis radītājs ir normas robežās, izņemot 2008.gadu, kad aprites koeficients bija zemāks par 3, tas izskaidrojams ar  apgrozījuma samazināšanos 2008.gadā.

    Pamatkapitāla efektivitāte- apgrozījuma attiecība pret reālo pamatkapitālu, raksturo pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Pēc 3.1.1..tabulas redzams, ka pēdējā gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 13,87. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā pamatkapitāla ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāte ir pieaugusi. Augstā pamatkapitāla efektivitāte (199,8) izskaidrojama ar to, ka līdz tam uzņēmuma pamatkapitāls bija likumdošanā noteiktais  minimums- Ls 2000, bet 2007. gadā pamatkapitāls tika palielināts par 30 tūkstošiem latu, līdz ar to, ar arī pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitātes koeficients pazeminājās.

    Aprites koeficients- liecina par apgrozāmā kapitāla aprites ātrumu gada laikā. Jo lielāks ir aprites ātrums, jo mazāk uzņēmumam ir vajadzīgs līdzekļu operatīvai darbībai. Salīdzinot šo koeficientu pa gadiem, redzams, ka 2009.gada  rādītājs ir 5,5 reizes augstāks nekā 2008.gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi tiek izmantoti efektīvi.

    3.1.1.tabula

Būvuzņēmuma „X”  līdzekļu aprites rādītāji [x]

 

    Krājumu aprites efektivitāte- apgrozījuma attiecība pret ražošanas  vai preču krājumiem liecina par to līdzekļu aprites ātrumu, kuri ieguldīti ražošanas krājumos. Koeficients rāda, cik reizes gadā ir apritējuši  uzņēmuma “X” ražošanas krājumos ieguldītie līdzekļi, tas ir, ar kādu ātrumu ražošanas krājumi tiek pārvērsti skaidras naudas formā. Šī rādītāja pazemināšanās  pēdēja pusgadā liecina par lieku materiāli tehnisko resursu uzkrāšanos.

     Jo lielāks ir aktīvā kapitāla īpatsvars, jo īsāks ir ieguldīto naudas līdzekļu atmaksāšanās laiks, augstāka ražošanas efektivitāte, labvēlīgāka pamatkapitāla struktūra. Grūti ir novērtēt nepieciešamo apgrozāmā kapitāla lielumu, kā arī neparedzētiem izdevumiem vajadzīgo līdzekļu daudzumu. Lielā mērā tas atkarīgs no plānotās skaidrās naudas apgrozības. Zināms daudzums papildus kapitāls nepieciešams, lai nodrošinātos pret novirzēm no cerētajiem finansu rezultātiem un neparedzētām problēmām, kā arī lai izmantotu pēkšņi radušās iespējas. Cik daudz šādu līdzekļu nepieciešams, nav viegli ieplānot. Tāpēc uzņēmējam ir labāk kļūdīties uz lielāko, nevis uz mazāko pusi.

    Uzņēmēja plānotajai vajadzībai pēc kapitāla ir jāsaskan ar kopējo plānu – ja ir ticama neparedzētas izdevības parādīšanās un nepieciešamība ātri reaģēt uz tādu izdevību, tad jābūt pieejamam atbilstošam daudzumam līdzekļu.

    Būtisku lomu  uzņēmuma ekonomiskajā apakšsistēmā ieņem ražošanas faktori pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma ilgstošas lietošanas līdzekļi, kuru sastāvā ietilpst zeme, ēkas, būves, mašīnas, iekārtas un transporta līdzekļi. Pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu īpatsvars būvuzņēmumā „X” 2009.gadā atspoguļots 3.1.2.attēlā. 

3.1.2.attēls. Būvuzņēmuma „X” pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu īpatsvars (2009.g.) [x]

    2009.gada bilancē redzams, ka  uzņēmuma lielākā līdzekļu daļa ir ieguldīta pamatlīdzekļos- nekustamajā īpašumā, tā īpatsvars kopējā apjomā ir 43 % jeb 28 587 lati un pārējos pamatlīdzekļos un inventārā par summu 21 042 lati.

    Debitoru parādi 2009.gadā ir 11,2 tūkstoši. Debitoru parādi ir neatmaksātie rēķini par pārdoto produkciju; tie ir īstermiņa parādi, kuru atmaksas laiks ir īsāks par vienu gadu. Šie parādi rodas, veicot būvdarbus ar materiāliem par kuriem pasūtītājs norēķināsies nākošajā periodā.

    Ar pozīciju „krājumi” apgrozāmajos līdzekļos uzņēmuma kontekstā saprotami būvmateriāli, pusfabrikāti un detaļas, kas iepirktas no būvmateriālu piegadātājiem un kuri atrodas uzņēmuma noliktavā. Tie ir materiāli aktīvi, kuri paredzēti pārdošanai parasta ražošanas cikla gaitā.

     Pozitīvi vērtējama tendence, ka ar katru gadu samazinās krājumu īpatsvars bilancē (liels krājumu īpatsvars nozīmē iesaldētu kapitālu).

    Mūsdienu ekonomiskajā situācijā intelektuālais kapitāls gūst ar vien lielāku pārsvaru pār mantisko kapitālu. Informācija kā intelektuālā kapitāla sastāvdaļa ir vismobilākā. Informācijas pieejamība un nodrošinājums ir uzskatāma par vienu būtiskākajiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības ārējās vides analīzē.

 

3.2.Tehniskā apakšsistēma

    Uzņēmuma produktīvs darbs ir atkarīgs no attīstītām tehnoloģijām, tomēr cilvēks ir tas, kas veic intelektuālo darbu, tāpēc starp uzņēmuma ražošanas faktoriem centrālā vieta  ierādāma darbaspēkam. 

3.2.1.attēls. Tehniskās apakšsistēmas shēma⁴ 

    Cilvēki ir visvērtīgākie uzņēmuma resursi, bet tajā pašā laikā, tie ir vienīgie resursi, kas spēj rīkoties pret organizācijas mērķiem. Tāpēc uzņēmējam ir svarīgi izmantot darbaspēka prasmes un enerģiju, un, tādējādi gan attīstīt savu uzņēmējdarbību, gan sniegt cilvēkiem iespēju dzīvot un vairot savu pārticību.

    Būvuzņēmuma “X” administrācijā strādā 8 vadošie speciālisti; nodarbināti 4 licencēti celtniecības darbu vadītāji un 12  dažādu celtniecības darbu meistari. Uzņēmumā nodarbināto skaits ir vidēji 48 strādājošie gadā (sk.3.2.1.tab). Vidējais darbinieku vecums ir 37 gadi. Uzņēmumā strādā galvenokārt vīrieši- 99 %,  to nosaka nozares specifika.

    3.2.1.tabula

Uzņēmuma “X” darbinieku dinamika [x]

 

    Kadru mainība SIA “X” ir ļoti zema. Lielākā daļa (78,1 %) darbinieku uzņēmumā strādā jau no 1996.gada. Tas liecina, ka firmas vadības un padoto attiecības ir noregulētas.

    Zemai kadru mainībai būtiska loma ir tieši darbinieku motivācijas procesam- ja darbinieks uzņēmumā būs motivēts, viņam noteikti būs pozitīva attieksme pret darbu, kā arī ieinteresētība uzņēmuma attīstībā.

    Otrs būtisks tehniskās sistēmas elements ir kapitāls. Kapitāls ir materiāla un intelektuāla  vērtība, kas savienojumā ar dabu un cilvēka darbu rada jaunas vērtības un dod peļņu [3].

    3.2.2.tabula