Uzņēmuma “X” saimnieciskās darbības vērtējums

UZŅĒMUMA „X” KAPITĀLA AVOTI [x]

 

    Uzņēmuma “X” kapitālu veido: pašu kapitāls (statūtu fonds un nesadalītā peļņa) un kreditori (ilgtermiņa un īstermiņa parādi).

3.3. Finanšu apakšsistēma

3.3.1.attēls. Finanšu apakšsistēmas shēma⁵

    Finanšu apakšsistēmas sekmīgu darbību uzņēmumā „X” nodrošina divi darbinieki – grāmatvedis un grāmatveža palīgs. Grāmatveža palīga pienākumus veic biroja vadītāja, apvienojot lietvedes, personāla vadības un grāmatveža palīga amatus. Tehniskais nodrošinājums- divi datori un grāmatvedības datorprogramma, informācijas pieejamība ar interneta pieslēgumiem un mobilajiem sakariem; liela kancelejas preču ietilpība

    BILANCES ANALĪZE.

    AKTĪVS atspoguļo uzņēmuma resursus naudas izteiksmē grupējumā pa veidiem. Uzņēmuma aktīvā vislielākais īpatsvars ir pamatlīdzekļiem- 2009.gadā 49,629 tūkstoši; tā ir biroja ēka ar zemi, noliktava, iekārts un inventārs (sk.3.3.1.tab.).

3.3.1.tabula

Būvuzņēmuma „X” pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi [x]

 

    PASĪVS

    Kapitāls- materiāla un intelektuāla  vērtība, kas savienojumā ar dabu un cilvēka darbu rada jaunas vērtības un dod peļņu [X].

     Uzņēmuma “X” kapitālu veido:

1. pašu kapitāls - statūtu fonds un nesadalītā peļņa;

2. kreditori- ilgtermiņa un īstermiņa parādi.

    Analizējot pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla  struktūru, redzams, ka kopš 2005.gada uzņēmumā būtiski izmainījies pašu kapitāla īpatsvars (sk.3.3.1.att.). Pašu kapitāla īpatsvars  2009.gada bilancē sastāda 64 %. Tas ir ļoti augsts rādītājs un norāda uz uzņēmuma stabilo finansiālo stāvokli.

    Līdz 2006.gadam uzņēmuma kopējā kapitālā lielāko īpatsvaru veidoja ilgtermiņa un īstermiņa kreditori, galvenokārt tās bija būvmateriālu piegādātājfirmas, kuras materiālus realizēja uz pēcapmaksu. 2005.gadā pašu kapitāls  sastādīja tikai 6 % no kopējā kapitāla apjoma. Pēdējos gados pašu kapitāla apjoms ir strauji pieaudzis 2006.gadā tas sastādīja 14 %; 2007.gadā tika palielināts firmas pamatkapitāls par 30 tūkstošiem latu  un kopējais pašu kapitāls sastādīja jau 42 %  no firmas kapitāla apjoma, tas liecina par firmas finansiālo nostiprināšanos.  

  3.3.1.attēls. Uzņēmuma “X” kapitāla struktūra^* 

    Firmas pašu kapitāla apjoms ir arī viens no kritērijiem, lai piedalītos pasūtījuma konkursos. Pašu  un aizņemtā kapitāla attiecība ir viens no galvenajiem pamatrādītājiem, kas raksturo finansu resursu investēšanas riska pakāpi uzņēmumā. Pietiekams pašu kapitāla īpatsvars sniedz kreditoriem pārliecību, ka uzņēmējs ir nopietni ieinteresēts sava uzņēmuma panākumos un palīdz samazināt kreditora risku lielā darījumā.

    Uzņēmuma darbības ekonomiskajai analīzei ir svarīga loma uzņēmuma  vadīšanā. Tās uzdevums ir noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā un darbības attīstības iespējamos  virzienus.

    Uzņēmuma “X” finansu rādītāji aprēķināti, izmantojot datus no uzņēmuma gada bilancēm un peļņas vai zaudējumu aprēķiniem (sk.1;2.pielik.). Kā galvenie ekonomiskie rādītāji analizēti uzņēmuma darbības efektivitātes, uzņēmuma finansiālā stāvokļa un likviditātes rādītāji

Uzņēmuma  darbības efektivitāte

Peļņa un rentabilitātes rādītāji

    Jebkura komercdarbība saistīta ar risku, jebkura riska samazināšana maksā  naudu- ja riska nav, peļņa ir minimāla. Peļņa ir galvenais uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs.  Rādītājus, kurus lieto efektivitātes noteikšanai, attiecina pret iegūto peļņu. Kā absolūti rādītāji ir uzņēmuma  bruto peļņa un neto peļņa.

    Bruto peļņa – peļņa, ko uzņēmums ieguvis saimnieciskās darbības gaitā līdz nodokļu atskaitīšanai (kā starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp neto apgrozījumu un pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām).

    Neto peļņa – peļņa, kas paliek uzņēmuma rīcībā tālākai sadalīšanai pēc nodokļu atskaitīšanas. 

    

 3.3.3.attēls. Uzņēmuma “X” bruto un neto peļņa (Ls)*

    Uzņēmuma “X” peļņas apjomi atspoguļoti 3.3.3.attēlā, tajā redzams, ka uzņēmums  ar peļņu  sācis strādāt no 2003.gada un peļņa pakāpeniski ir pieaugusi. Visstabilākais peļņas pieaugums ir bijis laika posmā no 2003. līdz 2005.gadam. 2006.gadā uzņēmumam ir bijusi visaugstākā neto peļņa – 10 tūkstoši lati, kas ieguldīta uzņēmuma turpmākās darbības attīstībā.

     Savukārt, 2007.gads iezīmējās  ar apgrozījuma samazināšanos (sk.1.piel.) par 22 %. Šajā gadā uzņēmumā krasi pieauga  pārdošanas un administrācijas izmaksas un, līdz ar to, samazinājās neto peļņa. Salīdzinot ar 2004.gadu, uzņēmuma neto peļņa katostrofāli samazinājās , saruka līdz 3,2 tūkstošiem. Pēdējo piecu gadu laikā, šis bija viszemākais uzņēmuma gada peļņas rādītājs – tikai 348 lati.

    2008.gada  finansu rādītāji, uzņēmuma vēsturē ir iezīmējās kā finansiāli veiksmīgākais, gan pēc apgrozījuma, gan peļņas apjoma.

    Bruto peļņas izmaiņas rodas gan apgrozījuma svārstību ietekmē, gan noieta un ražošanas izmaksu dēļ. Noieta un ražošanas izmaksu izmaiņas izraisa gan  krājumu apjoms, gan iepērkamo materiālu  cenas.

    Analizējot uzņēmuma peļņas attiecību pret pārdošanas apjomu; aktīvu apjomu; pašu kapitāla apjomu; pašu kapitālu  un ilgtermiņa saistībām, iegūst nosacītos (relatīvos)  rentabilitātes rādītājus, kuri raksturo uzņēmuma darbības efektivitāti. Jo augstāks ir rentabilitātes % līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvāka.

     Uzņēmuma rentabiltāti apskata no trīs viedokļiem [15]:

• komerciālā (realizācijas) rentabilitāte rāda, kādu peļņu uzņēmums ir ieguvis uz neto apgrozījuma vienību;
• ekonomiskā (aktīvu) rentabilitāte rāda, kāda peļņa ir iegūta, rēķinot uz uzņēmuma aktīvu vienību;
• finansiālā (pašu kapitāla) rentabilitāte rāda, kādu peļņu ir ieguvuši uzņēmuma īpašnieki uz ieguldītā kapitāla vienību.

    Kopumā  uzņēmuma “X” rentabilitātes rādītāji ir ļoti zemi (sk. 3.3.2.tab.). Zems rentabilitātes līmenis atspoguļo uzņēmuma saimnieciskās darbības neveiksmi, ja to laikus nenovērš, tad nākotnē sagaidāma uzņēmējdarbības krīze.

 

     3.3.2.tabula

Uzņēmuma “X” rentabilitātes rādītāji (%)

 

    Realizācijas rentabilitāte parāda peļņas lielumu, kas iegūts no katras pārdošanā iegūtās naudas vienības. Pēdējos gados šis rādītājs ir mainīgs (0,11 % – 2,6 %). Komerciālās rentabilitātes rādītāju svārstības lielā mērā ietekmē cenu izmaiņas un realizācijas apjoma izmaiņas, tāpēc svārstības liecina par nepieciešamību pārskatīt cenas vai pastiprināt ražošanas krājumu kontroli.

    Kā  redzams 3.3.2.tabulā, pēdējā gada  rentabilitātes līmenis ir stipri pieaudzis-  uzņēmums uz pārdošanas apjoma vienu vienību, ir saņēmis 2,04 santīmus. Tas nozīmē, ka uzņēmumā no visiem ieņēmumiem peļņa sastāda 2,04 procentus. Realizācijas rentabilitāti var paaugstināt, samazinot izdevumus, paaugstinot realizējamās produkcijas cenu vai palielinot realizētās produkcijas apjoma pieauguma tempus salīdzinājumā ar izdevumu pieauguma tempiem. Izdevumus varētu samazināt izmantojot lētākas izejvielas un materiālus, palielinot darba ražīgumu, samazinot nosacīti mainīgos izdevumus (piemēram, reklāmai un tamlīdzīgi).

Katra iepriekšminētā  elementa izmaiņas var radīt šādu faktoru pārmaiņas :

• pārdoto produkcijas vienību skaita pārmaiņas;
• vienības cenas pārmaiņas.

    Cenu faktors atspoguļo pārmaiņas cenu noteikšanas politikā un uzņēmuma spēju kontrolēt realizētās produkcijas pašizmaksu, t.i., to līdzekļu daļu, kura nepieciešama kārtējo izdevumu segšanai, kas rodas uzņēmuma saimnieciskās darbības gaitā, piemēram, nodokļu maksājumi.

    Pašu kapitāla rentabilitāte- ir pats svarīgākais radītājs, no īpašnieku viedokļa raugoties, jo tas atspoguļo, cik daudz peļņas iegūts uz katru uzņēmumā ieguldīto latu. No 3.3.2.tabulas datiem redzams, ka pēdējos gados  īpašnieki uz katru pašu kapitāla latu ir guvuši peļņu. Visaugstākais radītājs ir bijis 2006.gadā, kad peļņa uz vienu latu bija 0,65 lati, diemžēl, turpmākajos gados šis rādītājs ir pazeminājies, un 2007.gadā sastāda tikai 1 santīmu, 2007.gadā – 1,4 santīmu. Optimistiskāk vērtējams 2009.gads, pašu kapitāla rentabilitātes rādītājs- 20,6 %.

    Aktīvu rentabilitāte izteic operatīvās darbības ienākuma attiecību pret aktīvu kopsummu. Šādi aprēķinātais rādītājs rāda, cik efektīvi uzņēmumā izmanto aktīvus, lai gūtu ienākumus. Šis rādītājs ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma konkurētspējas indikatoriem. Konkurētspējas līmeni nosaka, salīdzinot analizējamā uzņēmuma aktīvus ar vidējo nozares rādītāju.

    Visaugstākais aktīvu rentabilitātes rādītājs ir 2009.gads – 18,2 %. Tas norāda, cik naudas vienību bija nepieciešams uzņēmumam, lai iegūtu 1 peļņas naudas vienību, neatkarīgi no šo līdzekļu piesaistīšanas avota.

    Cenu paaugstināšana realizējamai produkcijai var būt līdzeklis aktīvu rentabilitātes paaugstināšanai. Tomēr attīstītas tirgus ekonomikas apstākļos tas ir samērā sarežģīts uzdevums. Tikai uzņēmumi, kuri ir noteicēji par cenām tirgū, var paaugstināt savas produkcijas cenas un tādā veidā saglabāt aktīvu rentabilitātes līmeni pat apstākļos, kad pasliktinās ekonomiskā konjuktūra. Šajā gadījumā, uzņēmumam, kurš, pēc nozares vidējiem rādītājiem, ir mazs, ir grūti palielināt aktīvu rentabilitāti paaugstinot būvdarbu izmaksas. Zemo aktīvu rentabilitāti ietekmē arī pašreizējā situācija visā nozarē kopumā- augstā konkurence un dempings, ko nosaka  lielās būvfirmas.  Lielas un pazīstamas būvfirmas ar kvalitātes sertifikātiem un banku garantijām ir gatavas strādāt par pašizmaksu, pat ciest zaudējumus, lai tikai apgrozītu naudu.

    Kopumā, var teikt, ka peļņa ir stipri subjektīvs lielums, jo uz to var iedarboties ar uzņēmumā lietotajām uzskaites metodēm un uzņēmuma  vadītāja vēlmes atspoguļot patieso peļņas lielumu.

Uzņēmuma finansiālais stāvoklis un maksātspēja

Likviditātes rādītāji

     Ar uzņēmuma likviditāti apzīmē uzņēmuma spēju dzēst savas īstermiņa saistības jebkurā laikā. Zināt  uzņēmuma likviditāti ir ļoti svarīgi, jo maksātnespējas iestāšanās draudētu ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu. Uzņēmuma “X” likviditātes rādītāji aprēķināti 3.3.3.tabulā un grafiski atspoguļoti 3.3.4.attēlā. 
 

      3.3.3.tabula

Uzņēmuma “X” likviditātes rādītāji

 

    Kopējās likviditātes rādītājs raksturo uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības. Saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem, tiek uzskatīts, ka šim koeficentam jāatrodas robežās no 1 līdz 2 (dažreiz 3).

    Uzņēmumā  “X” šis rādītājs ir ļoti mainīgs- no 23,2 (2006.g.) līdz 0,8 (2009.g.). Apgrozāmo līdzekļu pārsvars pār īstermiņa saistībām vairāk nekā 23 reizes (2006.g.) liecina par ļoti neracionālu uzņēmuma kapitāla struktūru, bet noteikti jāņem vērā arī būvniecības nozares specifika (liela materiālu ietilpība un krājumu nepieciešamība). 2007. un 2008.gadā kopējā likviditāte ir bijusi atbilstoši noteiktajiem  starptautiskajiem standartiem un tas liecina par optimāla kapitāla struktūru uzņēmumā. Negatīvi vērtējama kopējās likviditātes koeficienta pazemināšanās pēdējā pārskata periodā (uzņēmuma īstermiņa saistības ir par 30 % lielākas nekā apgrozāmie līdzekļi).

    Starpseguma likviditāte atspoguļo uzņēmuma maksātspējas līmeni.

 Praksē uzskata, ka šim rādītājam jābūt lielākam par 1 , jo tikai tad uzņēmums reāli spēj dzēst savas īstermiņā saistības. Dotajā uzņēmumā, pēdējos trīs pārskata periodos šis rādītājs ir ļoti zems. No tā var secināt, ka uzņēmumam varētu būt problēmas ar īstermiņa parādu dzēšanu.

    Absolūtās likviditātes koeficents - visdrošākais uzņēmuma likviditātes novērtējums pēc naudas līdzekļu lieluma, kas ir uzņēmuma rīcībā, jo naudas līdzekļi kasē un norēķinu kontos bankā ir vislikvidākie apgrozāmie līdzekļi. Koeficents atspoguļo, kādu daļu no īstermiņa saistībām uzņēmums var dzēst ar brīvajiem naudas līdzekļiem. Analizējot šo rādītāju, var teikt, ka uzņēmums “X” ar brīvajiem naudas līdzekļiem nav spējīgs iesaistīties īstermiņa saistību dzēšanā.